Adenture Hiking – Lost Camp
11:00 no rīta pie Ananuri cietokšņa piebrauc mikroautobuss un no viņa izkāpj 17 cilvēki.
Tie ir tie paši pārgājiena dalībnieki, kas šodien dosies „Explore Outdoor” pirmajā organizētajā pārgājienā: „„Adenture Hiking” – Lost Camp””. Gandrīz laikā viņus ieradušies sagaidīt ir Agris ar Gunāru, divās stundās ar kājām veicot 15km attālumu, no paredzētās kempinga vietas. Arī Dāvids ir ieradies, bet vairāk, lai paskatītos. Viņš piedāvā aizvest Gunāru un pārgājiena dalībnieku mantas uz kempingu.
Kad visi ir savākušies, Agris un Gunārs atvilcis elpu un apēduši pa čīzburgeram, ko bija pasūtījuši Vāverei no Tbilisi – MCdonalda, var sākties pārgājiens. Agris izstāsta noteikumus un dod pirmo uzdevumu:
Par cik pārgājienā piedalās ne tikai gruzīni, bet arī latvieši, lietuvieši un krievi, visas leģendas un uzdevumu nosacījumi ir rakstīti angliski.
Kad abi papīra ruļļi ir atrasti, viņi sāk meklēt uzraksti uz sienas, kaut kur cietokšņa teritorijā, to gan atrast nebija grūti, grūtāk gāja ar atšifrēšanu.
Lai šo uzdevumu sastādītu, mums palīdzēja Vano, tādēļ viņš šajā uzdevumā nepiedalījās.
Katrā ziņā atrodot pareizos burtiņus jāsanāk diviem vārdiem „საშუალო კოშკი”, kas nozīmē „Vidējais Tornis”.
Kas jāmeklē vidējā tornī viņi neuzzinās, kamēr paši neieraudzīs. Torņa augšā ir atzīmētas divas vietas ar krustu un burtiem „E.X.”, viens uz grīdas, bet otrs virs maza lodziņa. Ja nostājās uz atzīmētā krusta un ieskatās atzīmētajā lodziņā, var redzēt nākošo vietu uz kuru ir jānokļūst.
Tā atrodas nepilna kilometra attālumā, ja skatās taisni, bet, lai tiktu uz turieni ir jāiet 40 minūšu liels līkums līdz tiltam, kas ved pāri upei un tad atpakaļ gar krastu.
Protams, daļa no dalībniekiem ir pietiekami pārliecināti par to, ka ir taisnāks ceļš, un dodas uz turieni pāri upei.
Rezultātā, viens no pārgājiena dalībniekiem, vēl pietam cilvēks, kas ir strādājis par glābēju slēpošanas kūrortā, ielūzt ledū zem kura ir dziļi dubļu sanesumi, un, par laimi, veiksmīgi tiek laukā.
Mācība turpmāk mums pašiem, stingrāk jāpiestrādā pie drošības, un instruktāžas. Šoreiz paveicās gan viņam, gan mums, sazvanām Dāvidu, kas viņam atbrauc pakaļ un aiztransportē uz Kempingu.
Kad visi esam nonākuši, pie nākamā punkta, kas atrodas pie liela celma, var sākt nākamo uzdevumu. Dalībnieki pie celma, uz zemes atrod no akmentiņiem saliktu bultiņu uz skaitli „20”. Nedaudz padomājuši, viņi sāk skaitīt 20 soļus bultiņas virzienā.
Tad jau zem kājām sajūt nesen raktas smiltis un nedaudz atrokot, atrod tur kapsulu ar nākamo norādi…
tad ar nākamo…
un vēl…
arī tas vēl nav viss…
un pēdējo…
Savākuši visas lapiņas viņiem jādodas uz netālu atrodošos Svētā Gio templi, kur jāatrod 10 fotogrāfiju gabaliņi.
Fotogrāfijas gabaliņi ir izlikti pa visu templi, tad nu dažs labs var pierādīt arī savu alpīnisma prasmi.
Saliekot fotogrāfiju viņi ierauga nākamo vietu, kas jāmeklē.
Protams, loģika viņiem liek sekot pa strautiņu uz augšu, līdz atradīs fotogrāfijā redzamo tuneli.
Tunelī ir nākamā norādē, kas lūdz viņiem sekot briedītim, kas stāv pie koka.
Protams, sākumā apmulsuši visi skatās uz meža pusi, bet kad pamana ceļa zīmi ar aprakstīto ainu, visiem ir skaidrs kur doties.
Viņi dodas pa ceļu uz priekšu, kamēr ierauga Ivara fotogrāfiju, kas ir piestiprināta pie kāda sētas staba.
Ivars viņā rāda, kādā virzienā viņiem jādodas tālāk.
Necik tālu, gan tas nav, pēc pāris simts metriem, viņi atrod ar norobežojošo lenti apsietu koku, pie kura ir piesieti trīs striķi. Paraustījuši tos, viņi atskārš, ka striķi kaut kur ved, vienīgā problēma, ka katrs savā virzienā.
Desmit minūšu laikā tiek atkosts kurš ir īstais, un mēs sekojam striķītim, kas ved uz nākamo pārbaudījumu.
Tur ir pakārts balons, kurā ir nākamā leģenda, bet, lai balonu dabūtu lejā ir jāpārdedzina striķītis, bet lai pārdedzinātu striķīti, ir jāiekurina ugunskurs, bet ugunskuru drīkst iekurināt tikai ar kramu.
Diemžēl kāds no pirmajiem dalībniekiem, nesaprata angļu valodu un norāva balonu tikko kā bija ieradies.
Arī ilga pasēdēšana nesanāca, jo mēs jau sākām atpalikt no pārgājienam paredzētā laika.
Nonākuši pie strautiņa, kas tek pāri ceļam, pārgājiena dalībnieki atrod pakārtu pudeli, un leģendu tajā, kas vēsta:
Nu plus, mīnus, laiks bija precīzs, kā nekā katram solis ir savādāks, bet tik daudz kapu gar ceļa malu arī nav.
Te nu gan bija izvēle, ko Agris piedāvāja, jo pēc vakar pārdzīvotā, viņš uz pēdējo pārbaudījumu neieteica doties, nesagatavotiem cilvēkiem, un pulkstenis ar rādīja to, ka jāpasteidzas, jo pēc divām stundām jau metīsies tumšs.
Puse no dalībniekiem dodas uz nākamo pārbaudījumu šahu, bet pārējie pa vieglāko ceļu uz nometni.
Nometnē mūs sagaida ar zivīm un vīnu, pēc kāda laika ierodas arī pārējie dalībnieki, kuri bija uz pēdējo pārbaudījumu, šaha galds.
Tur viņiem bija jāsastājas uz šaha galda, tā lai sanāktu bultiņa, kas norādīja virzienu uz pazudušo kempingu. Dalībniekiem, gan bija neliels pārsteigums, tāpat kā Ivaram un Agrim pirms nedēļas: Viņi ieraudzīja Kempingu, vai pareizāk sakot „Explore Outdoor” dzelteno karogu, jo teltis ir aiz krūmiem.
„Tik tuvu, bet tomēr tik tālu”, šai mirklī ir jāsaka, jo jāapiet riņķī ir ļoti garš līcis, kas iestiepjas vismaz kādu kilometru kalnos.
Kad visi ir nometnē, beidzot sēžamies ap ugunskuru un var likt cepties gaļu. Pārrunājam pārgājienu, un saprotam, ka būs jātaisa vēl, jo visiem ir paticis.
Vienīgi, pirts mums neizdevās, Ivars visu dienu cēla, bet ne jau tur tas sāls, akmeņi nav īstie, visi sprāgs un šķīst. Tad nu pirts, lai paliek citai reizei. Gaumardžos par labi pavadītu laiku.
Vairāk fotogrāfijas variet aplūkot: >ŠEIT<
