No rīta dodamies lejā pie stikla tilta, kur mūs savāc mikro busiņš no Rustavi. Mēs vedam Rustavi skautus pārgājiena. Jau busiņā mūs gaida pirmais pārsteigums. Skauti mums paziņo, kad nekad nedodas pārgājienos uz vietu kuru pirmstam nav pārbaudījuši.
Tieši uz tādu vietu mēs viņus vedam.
Doma ir iet uz Čili ezeru, netālu no Tbilisi, tur gan ir jākāp kalnos 1600m virs jūras līmeņa, bet priekš Gruzijas tie pat nav kalni.
Jau pirms mēneša Agris ar Renāru jau centās atras šo ezeru, bet slikto laika apstākļu dēļ, šādu domu atmeta.
Rīts ir karsts un saulains, skaidras debesis solās būt vairākas dienas. Otrs pārsteigums, mums ir ieraugot skautu inventāru. Viņiem ir armijas teltis, guļammaisi un paklājiņi, protams ar mūsdienu inventāru salīdzināšanai var pateikt, ka viņu inventārs ir 3x smagāks un aizņem 3x vairāk vietas. Saprotam, ka ar tādu kravu necik tālu netiksim tādēļ, pārgājiena maršrutu saīsinām uz 3km.
Atraduši apmetnes vietu un palīdzējuši uzsliet teltis, Čakars, Ivars un Agris dodas atrast un uzsiet pirmās virves starp kokiem.
Šodien plānā uzsiet vienkārsši vertikālas paralēles, starp diviem kokiem, kuriem pa vidu ir dziļš grāvis.
Apmācības sākam ar vienkāršu mezglu parādīšanu, vēlāk dodam iespēju skautiem šķērsot mūsu uzsieto uzdevumu.
Protams vienkārši šķērsot gravu pa paralēli uzietām virvēm nav tik interesanti, tāpēc uzdevumam tiek pievienots ritentiņš un nu jau tā ir pārceltuve.
Vakarā kopīga maltīte un kā jau gruzīniem pieņemts – Čača!
Bez čačas nav īstais pārgājiens.