No rīta paēduši brokastis un sagaidījuši Oskaru dodamies uz autoostu, kaut gan precīzāks apzīmējums būtu – mikroautobusiņu osta. Nedēļas nogali esam paredzējuši pavadīt Sioni, kur ir liela ūdenskrātuve, kas paredzēta, kā rezerves ūdens krājumi Tbilisi pilsētai. Mikriņi šeit jāmeklē diezgan sarežģīti, jāprašņā cilvēki, pluss jāuzklausa, viņu īpaši izdevīgie piedāvājumi, solot aizvest mūs kur vien vajadzēs. Beigu beigās atrodam savu maršutnieku, ar kuru arī pulksten 15:00 izbraucam uz Sioni. Ierodoties Sioni, mēs beidzot redzam kaut ko raksturīgāku mūsu sākotnējai ideoloģijai par Gruziju.
Centrālā iela pilna ar tirgotājiem un pārdevējiem, ir iespēja pat uzspēlēt PlayStation 2. Cilvēki redzot mūs brīnās, kāpēc lai uz viņu necilo ciemu brauktu tūristi. Pirmais, kas ar mums nāk aprunāties ir vietējais policists. Viņš brīdina mūs, par piesardzību, un apsolās mūs uzmanīt, cik nu viņa spēkos tas būs.
Nedaudz iepirkuši pārtiku, dodamies uz ūdenskrātuves pusi.
Pirms izejam no ciema, mums kāds tirgotājs uzdāvina maizīti, kas ir tikko izcepta. Ir jau salīdzinoši vēls, un dodamies meklēt vietiņu, kur pārnakšņot. Kaut kur pa ceļam mums piebiedrojas medību kuce, kuru vēlāk nodēvējam par Rozenu.
Ierīkojam nometni, paēdam un dodamies gulēt.
Eu, par ko Rozenam tāds gods? Davai nākamo noteikti par Tomi vai Penderu!
Kā es smējos par to Rozenu!!
Jaa tikai to rozenu mums nacaas atstaat uz celajakaa vinsh taa kauca!!!! labaak lai nav toms! un vispars skaidrs ka jusu te pietruukts!!!