Ceļamies agri visi, bet ne visiem tas ir tik viegli, jo ir paredzēts doties uz slavena PSRS vadoņa Josifa Visarionoviča – Staļina dzimto pilsētu Gori. Uz Gori mūs uzaicināja mūsu jaunais gruzīnu draugs Vano. Iepriekš minējām, ka Vano ir bārmenis Art bārā un viņš ir vēsturnieks, mūziķis un būs mūsu gids Gori. No Tbilisi ir stundas brauciens ar autobusu uz Gori. Sagaidījuši visus braucējus, jo tur dodas arī pāris Vano draugi, ejam pirkt jēru vakariņām un tad mēs kāpjam autobusā.
Pirms dodamies pirmajā pastaigā, pa Gori, mēs laipni tiekam uzņemti Vano mājā un iepazīstamies ar Vano omīti, kas vēlāk mums pagatavo gardas vakariņas, bet par to vēlāk. Mūsu ekskursija Gori pilsētā sākas ar Staļina mājas apskati.
Tur ir ari vadoņa muzejs, bet 10 laras neviens nevēlas maksāt. Dodamies uz Gori pilskalnu, ceļā apskatot karā kritušo piemiņai veltīto pieminekli.
Pilskalns ir saglabājies ar pamatīgiem mūriem un daudzām ejām, tāpēc pāris stundas aiziet tā pilnīgai izpētei.
Arī apsargs ielikts ar kārtīgu stroķi, jo cik sapratām no Vano, to vietu ir iemīļojuši narkomāni.
Par cik brokastis nebijām ēduši, dodamies iekost kādu gruzīnu desiņu un tālāk ceļš mūs ved uz kādu vecu klosteri aukstu kalnā, tur jāiet pāris stundas. Dodoties caur pilsētai satiekam kādu vecu gruzīnieti, kas ir vietējās skolas angļu valodas skolotāja un ieraugot mūs metas pakaļ, lai tik ar mums papļāpātu.
Ceļš ved mūs gan cauri vecai kokvilnas rūpnīcai, gan pa dzelzceļa sliedēm un pāri dzelzs tiltam, un tad sākas lielais kāpiens augšā.
Arī kalni Gruzijā ir apdzīvoti, tāpēc redzam visdažādākos, sen aizmirstos padomju pričendāļus.
Sajūtas ir kā Kusturicas filmās.
Beidzot sasnieguši klosteri, paveras neatkārtojami skati un pašsajūta ir viss augstākajā līmenī.
Mūku gan klosterī sen vairs nav, bet upurvietas un žebērkļi uz kuriem karina jēru pēc tā nokaušanas ir un tiek izmantotas.
Tad kad esam mazliet atpūtušies un ūdens pudelēs ir beidzies, jādodas tālāk. Nākamā apstāšanas vieta ir avots, kur uztaisām nelielu pikniku, jo tur aug kazenes. Nu jau sāk mesties tumšs un Vano atgādina, par no rīta nopirkto jēru, kuram kuru katru brīdi jābūt pagatavotam.
Mājupceļš nav tik garš, jo kāpiens nu jau notiek uz leju. Atgriežoties mājās, mēs uzzinām, ka no jēra ir pagatavoti veseli 3 ēdieni: jēra gaļa – vīnogu lapās; aknu, sirds, plaušu sautējums; dārzeņu un jēra gaļas sacepums slāņos; jāēd bija ļoti ātri, jo jēra gaļa ātri atdziest un vairs nav ēdama. Dzērām protams īstu mājās gatavotu vīnu un Vano Omītes jauno eksperimentu ar čaču, kuru nosaucām par zaļo pūķi.
Gulēt devāmies vēlu un beidzot svaigā gaisā – uz balkona.
